Latvijā gandrīz ikviens ir bijis jūras piekrastē un tie, kas to apmeklē regulāri, iespējams, būs pamanījuši, ka parasti tur ir arī putni. Līdzīgi kā cilvēki, kuri jūras piekrastē sauļojas, pastaigājas, sporto, makšķerē vai strādā, arī putni tur nodarbojas ar dažādām aktivitātēm.

Ziemā var sastapt ziemojošos putnus – tie ir tādi, kuriem šī vieta ir piemērota ziemas pavadīšanai. Ziemošanas laikā putni pamatā nodarbojas ar barības meklēšanu un ēšanu. Lai arī piekraste ziemā šķiet tukša, tomēr, kādu gabalu ejot gar krastu, var pamanīt meža pīļu bariņu ūdenī, netālu no krasta, nedaudz tālāk, bet aizvien labi redzami pa vienam peld cekuldūkuri, kuri brīžiem ienirst zem ūdens, liedagā gar kāpu malu ļoti strauji aizlido bariņš ar sniedzēm. Drošā attālumā no krasta uzturas ziemojošie kākauļi un taisnās rindās no vienas barošanās vietas uz citu pārlido lielās gauras.

Pavasarī un rudenī ir putnu migrācijas laiks, tad piekrastē var sastapt daudz lielāku sugu daudzveidību, kā citos gada periodos. Kad laikapstākļi nav labvēlīgi lidošanai, migrējošie putni piestāj liedagā lai barotos un atpūstos.

Vasarā, kad cilvēku pludmalē ir visvairāk, putnu tur ir šķietami maz, taču tie, kas tur atrodas ir ieradušies pildīt savu vissvarīgāko mērķi – ligzdot, tāpēc ir nepamanāmi, maskējas sargājot sevi un ligzdu.

Cilvēku aktivitātes pludmalē ir dažādas, sākot no peldēšanās un sauļošanās vasarā līdz putnu vērošanai un uzskaitēm janvārī. Pa vidu šīm galējībām ir daudzas citas, tostarp arī nelegāla vai puslegāla pārvietošanās pa liedagu ar mehanizētiem transportlīdzekļiem.

Lai izbrauktu ar transportlīdzekli liedagā, ir jāsaņem atļauja un vairumā gadījumu tādas tiek izsniegtas zvejas rīku nogādāšanai līdz ūdenim, taču nereti ceļš “līdz ūdenim” pa pludmali var izrādīties vairākus kilometrus garš. Braukšana pa pludmali atstāj negatīvu iespaidu uz tur ligzdojošajiem putniem un traucē migrējošos putnus atpūtas vietās piespiežot tos pacelties un pārvietoties uz citu vietu, pārtraucot barošanos. Tas putniem rada stresu un lieku enerģijas patēriņu, palielinot nesekmīgas migrācijas iespēju.

Veicot putnu uzskaites Latvijas piekrastē nevienā gadalaikā gandrīz nav sastopama pludmales zona bez transportlīdzekļu atstātām pēdām, pat vietās, kur braukšanu apgrūtina dažādi šķēršļi, piemēram lieli laukakmeņi vai mazo upīšu grīvas. It īpaši šādās vietās ir skaidrs, ka transportlīdzekļu izmantošanas mērķis ir arī rekreatīvs nevis tikai darba vajadzībām.

Cilvēku pārvietošanās pa pludmali ar kājām putnus ietekmē vismazāk, tā kā iešana parasti notiek pa slapjo smilšu joslu, tas netraucē ligzdojošos putnus, kuru teritorijas ir tuvāk kāpām. Migrējošo putnu bariņi dažkārt pat nepaceļas, bet ja paceļas, tad īsā laikā pārlido uz citu barošanās vietu. Pastaigas ietekme gan ir daudz skarbāka, ja cilvēkam līdzi ir suns bez pavadas. Suņu interese par apkārt notiekošo ir pietiekami liela, lai tie pārbaudītu arī sausajās smiltīs notiekošo, nereti pat saimniekam nemanot tie izposta ligzdas kā arī mēdz trenkāt migrējošo putnu bariņus, atsākot tuvošanos tiem, tiklīdz tie atkal ir nosēdušies. Suņu negatīvā ietekme atzīta vairākos pētījumos, suņu pastaigas pludmalē būtu pieļaujamas tikai, ja suns ir pie pavadas.

Lai arī iešana pa pludmales slapjo smilšu zonu vērtējama kā maz ietekmējoša, tomēr, ja šis traucējums ir konstants, arī tas ietekmē putnu ligzdošanu. Šajā gadā uz ligzdošanas sezonu tika slēgtas trīs upju grīvas, kurās savulaik bijušas ligzdojošu mazo zīriņu kolonijas. Lai arī norobežojumi tikuši pārkāpti, tomēr vairums cilvēku tos ievēroja. Daudzviet pasaulē krasta zonu norobežošanas prakse share the shore – “dalies ar kastu”, ir izplatīta un nozīmīgi uzlabo putnu ligzdošanas sekmes. Putniem piekraste ir mājvieta, barības galds, kritisks atbalsta punkts ceļošanas laikā, cilvēkiem, kuri piekrastē ieradušies atpūsties vai gūt gandarījumu no kādas aktivitātes būtu jārespektē piekrastes pamatiedzīvotāju intereses.

Praktiski padomi, kā mazināt negatīvo ietekmi uz putniem, atrodoties piekrastē.

  • Suns, arī mazs suns – vienmēr pie pavadas.
  • Pamanot putna uztraukuma uzvedību, jāpieņem, ka atrodaties tuvu ligzdai, tāpēc jāpārvietojas prom no tās. Ligzdu pamanīt ir ļoti grūti. Ilgstoša uzturēšanās ligzdas tuvumā var beigties ar tās pamešanu.
  • Ievērot aizliegumu zīmes, tās nav izvietotas bez iemesla.
  • Ejot pludmales pārgājienā iespēju robežās netuvoties putniem – tiem pacelties un pārlidot ir vienlīdz apgrūtinoši, kā cilvēkam apiet putniem ar līkumu.
  • Pārvietojoties ar ūdens transportu izvairīties no putnu traucēšanas uz ūdens, pamanītos barus apbraucot ar līkumu.
  • Zvejas rīkus ar transportu līdz ūdenim nogādāt pa īsāko ceļu.
  • Atcerēties konceptu “dalies ar krastu”.
  • Mudināt savus radiniekus, īpaši bērnus, arī ievērot šos punktus.
  • Nekautrēties atgādināt citiem pludmales apmeklētājiem šos punktus.
  • Nekautrēties ziņot par pārkāpumiem (braukšana pa pludmali vai kāpām ar motorizētu transportu, teltis pludmalē vai kāpās) attiecīgās pašvaldības policijai.