Teju atgriezušies no Latvijas valsts svētku brīvdienām, projekta partneri satikās otrajā dabas aizsardzības plāna izstrādes seminārā. Dabas aizsardzības plānā tiek izvērtēta gan teritorijas vēsture un sociālekonomiskais raksturojums, gan dabas vērtības un to potenciālais apdraudējums.

Semināra gaitā LIFE REEF eksperti secināja, ka projekta partneriem ir pieejams gadu desmitiem uzkrāts datu apjoms, kas ietver jūras vides un bioloģijas datu pārklājumu. Šis ievērojamais datu apjoms ļauj novērtēt gan jaunu ekonomisko aktivitāšu vai pasākumu kopumu ietekmi uz jūras ekosistēmu un vides kvalitāti kopumā, gan tajā pašā laikā ekosistēmas vērtību izmantošanu cilvēka un dabas labklājības nodrošināšanai.

Šobrīd ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana ir ieviesta kā ekosistēmas pieeja jūras telpiskās plānošanas procesā, lai atvieglotu daudzveidīgas izmantošanas, ietekmju, kā arī konfliktu un kompromisu analīzi.

LIFE REEF izpētes teritoriju robežu precizēšanai, papildus tiks ņemti vērā dati par reto zivju sugu konstatējumiem un reņģu nārsta vietām.

Latvijā šobrīd nav izveidoti ES līmenī noteikti zivju krājumu atjaunošanas apgabali. Par būtisku vietu mencas un plekstu resursiem tiek uzskatīta jūras teritorija starp dziļūdens daļu Baltijas jūras centrālajā daļā un piekrastes joslu, kur labvēlīgu hidroloģisku apstākļu gadījumā, noris šo zivju sugu nārsts. Visa piekrastes zona Baltijas jūras un Rīga līča piekrastē ir nozīmīgi mazuļu uzturēšanās rajoni daudzām zivju sugām. Rīgas līča piekraste ir nozīmīgāka mazuļu uzturēšanās rajoni reņģei, atklātās jūras daļa ir nozīmīgākās mazuļu dzīvotnes plekstēm, akmeņplekstēm.

Semināra noslēgumā tika apkopoti turpmāk veicamie darbi, lai ar jauniem spēkiem tiktos nākamā gada janvārī.