Parastā jūraszīle (Amphibalanus improvisus) – neparasts un fascinējošs jūras radījums, kas pieder pie sprogkājvēžu apakšklases. Lai gan pirmajā brīdī šīs sugas īpatņi drīzāk izskatās pēc gliemenēm, tie ir sprogkājvēži un pieder zemāko vēžu grupai. Šis sīkais, bet izturīgais vēžveidīgais ar savu konisko kaļķa čaulu un smalkiem taustekļiem ir kļuvis par ierastu ainu Baltijas jūras piekrastē.

Parastā jūraszīle sastopama gandrīz visās pasaules jūrās un okeānos. Tās izcelsme ir Ziemeļamerikā, bet, pateicoties kuģniecībai, tā izplatījusies visā pasaulē. Baltijas jūras piekrastē jūraszīles var atrast līdz 4-6 metru dziļumam uz dažādiem substrātiem, ieskaitot akmeņus, gliemeņu čaulas, makroaļģes un cilvēku veidotas struktūras. Jūraszīles ir ievērojamas ar savu plašo pielāgošanās spēju. Tās spēj dzīvot gan sāļā, gan gandrīz saldūdenī, kā arī mērenā, subtropu un tropu klimata joslā. Šī izturība ļauj jūraszīlēm veiksmīgi kolonizēt dažādas ūdenstilpes.

Jūraszīles ir hermafrodīti, kas nozīmē, ka tās vienlaicīgi ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma. Tās var vairoties gan pašapgļošanās ceļā, gan apmainoties ar ģenētisko materiālu ar citām jūraszīlēm. No olām izšķiļas kāpuri, kas brīvi peld ūdenī, līdz atrod vietu, kur piestiprināties un uzsākt savu pieaugušo dzīvi. Jūraszīles ir piestiprināti organismi, kas visu savu mūžu pavada vienā vietā. Pēc tam, kad kāpurs atrod piemērotu substrātu, tas piestiprinās pie tā un veido ap sevi kaļķa čaulu. Pieaugušas jūraszīles barojas ar planktonu, ko tās filtrē no ūdens ar smalkiem taustekļiem, kas izvirzīti no čaulas atveres.

Jūraszīles var negatīvi ietekmēt kuģniecību, veidojot kolonijas uz kuģu dibeniem un palielinot degvielas patēriņu. Tāpat tās var apmesties uz mīdijām un austerēm, radot problēmas akvakultūras saimniecībām. No otras puses, jūraszīles var būt noderīgas, lai novērtētu metāla piesārņojumu jūras piekrastē. Parastā jūraszīle ir interesants dzīvnieks ar plašu pielāgošanās spēju un dzīvesveidu. Lai gan tās var radīt ekonomiskas problēmas cilvēkiem, jūraszīles spēlē nozīmīgu lomu jūras ekosistēmā.

Foto: Gunta Gabrāne