Noritējusi tikšanās ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvjiem.

Dabas aizsardzības plāni ir kā ceļvedis, kas palīdz saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses. Tie ietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, sagatavo priekšlikumus ieteicamajam zonējumam un apsaimniekošanas pasākumiem, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu tām īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem kuriem teritorija ir veidota. Plāns ir rekomendējošs, bet tajā pat laikā saistošs vides institūcijām, pieņemot lēmumus par atļaujām un saskaņojumiem. Tas kalpo kā zinātnisks pamatojums aizsargājamo jūras teritoriju robežu, zonējuma un regulējuma pārskatīšanai, jo daba, tāpat kā sabiedrības idejas un attīstības plāni, mainās.

Baltijas jūras dzelmē slēpjas tūkstošiem kuģu vraku un citu vēsturisku liecību, jūras ūdeņi vēl ir maz apzināti. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vraku reģistrā apkopota informācija aptuveni par 320 kuģu avārijām. Lielākā daļa vraku ir datējami ar 19. un 20. gadsimtu, bet senāku koka kuģu vraku ir maz. Zemūdens arheoloģija pēta šos objektus, izmantojot sauszemes arheoloģijā aprobētās metodes, kā arī specifiskas zemūdens tehnoloģijas. Šī zinātne ļauj mums iegūt vērtīgu informāciju par pagātnes kuģniecību, tirdzniecību un sadzīvi.

Dabas un kultūras mantojuma aizsardzība ir savstarpēji saistīta. Saglabājot dabas vērtības, mēs nodrošinām ilgtspējīgu attīstību un pievilcīgu vidi nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums, savukārt, palīdz mums izprast savu identitāti un piederību zemei. Sinerģija starp dabas un kultūras mantojuma aizsardzību var palīdzēt veidot nākotni, kurā dabas un kultūras vērtības tiek apzinātas, un kopīgi aizsargātas un nodotas nākamajām paaudzēm.

Foto: Ilze Sabule