Reiz senos laikos, kad jūra vēl bija jauna un zivis runāja ar cilvēkiem, dzīvoja kāds spēcīgs un lepns bullis vārdā Tauris. Viņš bija tik spēcīgs, ka varēja ar saviem ragiem apgāzt pat lielāko ozolu. Tauris dzīvoja pie jūras krasta un bieži vien skatījās uz viļņiem, kas lēni šūpojās.

Kādu dienu, kad Tauris atkal sēdēja pie krasta, viņš ieraudzīja skaistu nāru vārdā Undīne. Undīne bija tik skaista, ka Tauris uzreiz iemīlējās. Viņš vēlējās viņai pieskarties, bet zināja, ka viņš ir sauszemes zvērs un nevar dzīvot ūdenī.

Tauris lūdza jūras dievu Poseidonu, lai viņš pārvērš viņu par jūras radību, lai viņš varētu dzīvot ar Undīni. Poseidons, redzot Tauro mīlestību, izpildīja viņa vēlēšanos. Viņš pārvērta Tauri par zivi, bet ne par parastu zivi. Viņš piešķīra viņam spēcīgu ķermeni, lielu galvu ar ragiem un asiem zobiem.

Tauris, tagad jau buļļzivs, bija laimīgs, jo varēja dzīvot ar Undīni. Viņi peldēja kopā pa jūras dzelmi, pētīja koraļļu rifus un spēlējās ar citiem jūras iemītniekiem. Bet, lai gan Tauris bija laimīgs, viņš nekad neaizmirsa savu spēku un lepnumu. Viņš kļuva par vienu no spēcīgākajām un bailīgākajām zivīm jūrā.

Tā radās buļļzivs – no mīlestības, spēka un lepnuma. Un, ja jūs kādreiz sastapsiet buļļzivi, atcerieties, ka tā ir radība, kas radusies no spēcīga buļļa, kurš bija gatavs mainīties, lai būtu kopā ar savu mīļoto.