Baltijas jūra slēpj sevī ne tikai viļņu šalkoņu un dzintara smiltis, bet arī bagātīgu un trauslu dzīvības pasauli. Lai labāk izprastu un aizsargātu jūru, sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centru, tika organizēti trīs semināri ar vienotu nosaukumu – “Baltijas jūras un Ziemeļvidzemes piekrastes izpēte un vērtības.”

Šie semināri nebija paredzēti vien šauram zinātnieku lokam. To mērķauditorija bija daudz plašāka un, iespējams, pat nozīmīgāka ilgtermiņā – Limbažu un Valmieras novadu izglītības jomas speciālisti un bibliotekāres. Tieši viņu rokās ir nākamās paaudzes zināšanas un izpratne par apkārtējo vidi, un LIFE REEF projekts saprata, cik svarīgi ir iesaistīt šos cilvēkus jūras aizsardzības stāstā.

Pirmajā semināra dienā, pulcējoties ZBR dabas centra mājīgajās telpās, dalībniekus sagaidīja projekta vadītāja Ilze Sabule un dabas centra speciālisti. Diena sākās ar iepazīstināšanu ar ZBR dabas centra piedāvājumu, kas cieši saistīts ar LIFE REEF projekta jūras bioloģiskās daudzveidības izpēti.

Īpašu interesi izraisīja projekta laikā uzņemtie video par zveju un zinātni Baltijas jūrā. Šie vizuālie stāsti atklāja divas šķietami dažādas pasaules – tradicionālo zvejniecību ar tās gadsimtiem ilgajām tradīcijām un mūsdienīgus zinātniskos pētījumus, kas cenšas atklāt jūras dziļumu noslēpumus. Video palīdzēja saprast, cik cieši šīs divas jomas ir saistītas un cik svarīgi ir rast līdzsvaru starp cilvēka saimniecisko darbību un dabas aizsardzību.

Semināra turpinājumā tika aplūkoti Baltijas jūras ekosistēmu pakalpojumi. Šis jēdziens, iespējams, daļai dalībnieku bija jauns, bet tā nozīme ir grūti pārvērtējama. Tika skaidrots, kā jūra mums nodrošina ne tikai zivis un atpūtas iespējas, bet arī attīra ūdeni, regulē klimatu un pat ietekmē mūsu garīgo labsajūtu. Izpratne par šiem pakalpojumiem palīdz apzināties, cik svarīgi ir rūpēties par jūras veselību.

Ne mazāk svarīga tēma bija svešzemju invazīvās sugas. Baltijas jūra, būdama savienota ar citām ūdenstilpēm, ir pakļauta jaunu, nereti agresīvu sugu iekļūšanai. Semināra laikā tika apspriests, kā šīs sugas var ietekmēt vietējo bioloģisko daudzveidību, izkonkurējot vietējās sugas un mainot ekosistēmu līdz nepazīšanai. Dalībnieki tika iepazīstināti ar dažām no izplatītākajām invazīvajām sugām Baltijas jūrā un to potenciālajiem draudiem.

Taču teorētiskās zināšanas ir tikai puse no stāsta. Semināra otrajā daļā dalībnieki devās pie pašas jūras – uz Ziemeļvidzemes piekrasti. Šī bija lieliska iespēja teoriju pārvērst praktiskā pieredzē. Bruņojušies ar vienkāršiem noteicējiem, izglītības speciālisti un bibliotekāres sāka pētīt pludmales smiltīs un akmeņos atrodamās gliemenes un aļģes.

Šī praktiskā nodarbe izvērtās aizraujošā atklājumu ceļojumā. Dalībnieki ar interesi salīdzināja atrastos eksemplārus ar noteicējos redzamajām ilustrācijām un aprakstiem, mācoties atpazīt dažādas sugas. Diskusijas raisījās par katras atrastās radības nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Kāpēc ir svarīgi, lai būtu dažādas gliemenes? Kā aļģes veido barības ķēdes pamatu? Šie un daudzi citi jautājumi tika apspriesti pie jūras krasta, vējam pūšot matos un viļņiem lēnām skalojot kājas.

Radās daudz ideju par to, kā integrēt seminārā gūtās zināšanas mācību procesā, kā organizēt līdzīgas izbraukuma nodarbības skolēniem un kā izmantot dabas centra resursus, lai padarītu mācīšanos par dabu interaktīvu un aizraujošu. Bibliotekāres savukārt izteica gatavību veidot tematiskas grāmatu un citu materiālu kolekcijas par Baltijas jūru un tās aizsardzību, tādējādi nodrošinot pieejamu informāciju plašākai sabiedrībai.