Līgo svētkiem tuvojoties, REEF projekts iepazīstina ar vienu no buļļzivju jeb jūrasbuļļu sugām – četrragu buļļzivi Myoxocephalus quadricornis.

Četrragu buļļzivs ir bentiska zivju suga, kas sastopama gan jūrā, gan arī saldūdeņos. Tā ir aukstu ūdeni mīloša suga un tās dabiskais izplatības areāls galvenokārt ziemeļu puslodē – Ziemeļamerikas, Grenlandes un Eirāzijas piekrastes ūdeņos. Baltijas jūrā vēsturiski saglabājusies kā glaciāli relikta suga. Iespējams, ka tieši šī ir bijusi viena no pirmajām jūras zivju sugām, kas ienāca Baltijas jūras baseinā pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu. Mūsdienās sastopama Baltijas jūras austrumdaļā un ziemeļdaļā. Bieži tiek noķerta Rīgas līcī. Tā veic sezonālas migrācijas – pavasarī, ūdenim uzsilstot, pārvietojas uz dziļumiem, savukārt rudenī migrē atpakaļ uz piekrasti. Domājams, ka sugu negatīvi ietekmē ūdens temperatūras paaugstināšanās. Latvijā saldūdeņos līdz šim nav droši konstatēta. Četrragu buļļzivs barojas ar vēžveidīgajiem, tārpiem un citu zivju ikriem un mazuļiem.

Četrragu buļļzivij raksturīga liela, plata galva ar izteiksmīgām lūpām un četriem ragiem galvas augšpusē – viens ragu pāris atrodas uzreiz aiz acīm, otrs uz pakauša. Priekšējie ragi ir salīdzinoši lielāki par aizmugurējiem. Uz buļļzivs ķermeņa sānu līnijas izvietotas daudz sīkas dzeloņainas kaula plātnītes. Zivs ir pelēcīgi brūnā krāsā ar gaišu, mazliet dzeltenīgu vēderpusi. Uz spurām izveidojušies tumši plankumi. Tēviņiem raksturīgas lielākas spuras. Var sasniegt 12 gadu vecumu un 0,95 kg masu. Mātītes var sasniegt 35 cm, bet tēviņi 23 cm garumu. Savdabīgās ķermeņa formas dēļ četrragu buļļzivij Baltijas jūrā ir maz dabisko ienaidnieku – to var patērēt liela izmēra mencas vai roņi.

Četrragu buļļzivs lielai daļai sabiedrības ir nezināma jūras zivju suga, jo būtiskas saimnieciskas nozīme Latvijas piekrastē tai nav.



Visiem ragainajiem zvēriem dāvājot krāšņu Līgo svētku vainaga rotu, REEF komanda vēl atvēsinošas svētku brīvdienas!