Septembrī izdevās sagaidīt labus laika apstākļus Baltijas jūras dibena izpētei Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LIFE REEF – no Klaipēdas ostas ar burukuģi “Brabander” un pavadošo flotili zinātnieki devās veikt dziļo sēkļu izpēti un tās laikā novērota neparastā parādība “jūras sniegs”.

Pateicoties mierīgajiem laika apstākļiem septembrī trīs dienu garumā darbu varēja veikt septiņu zinātnieku komanda, kuri ar video izpētes palīdzību strādāja 40 līdz 50 metru dziļumā.

“Dziļie sēkļi raksturojami kā bioloģiski un ekoloģiski nozīmīgas vietas, kur barošanās nolūkos pulcējas daudzi ūdens organismi. Rudens pusē, kad beidzas bioloģiskā aktivitāte virsējos ūdens slāņos, novērojama parādība, ko sauc par “jūras sniegu”. Atmirstošās aļģes veido organisko vielu agregātus, kas izskatās kā pavediens ar smagāku galu un grimstot uz leju, atgādina snigšanu. “Jūras sniegs” piegādā bagātīgu maltīti jūras grunts iemītniekiem. Pie dzīru galda pulcējās gan mazie vēzīši mizīdas, kas mielojas ar “jūras sniegu”, gan buļļzivis, kas uzkostu mizīdas,” stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Ingrīda Andersone.

Apgaismotā videokamera izraisīja ūdens iemītnieku interesi. Mizīdas uz nelūgto viesi raudzījās piesardzīgi, to neskaitāmie sarkanie acu atspīdumi radīja sirreālu iespaidu. Taču, redzams, ka kameras klātbūtne tās biedēja vairāk nekā tuvumā esošās plēsīgās buļļzivis. Savukārt drosmīgākās buļļzivis mēģināja vajāt un uzbrukt zemūdens kamerai, bet bailīgākās muka un slēpās, piebilst I. Andersone.

Mizīdas ir šķeltkājvēži, nedaudz līdzīgi garnelēm. Tās veic diennakts migrācijas; dienā uzturas tuvu gultnei, naktī - uzpeld ūdens virsējos slāņos un sastopamas galvenokārt jūrā. Dziļajos, aukstajos ūdeņos sastopamas 2 Baltijas jūrai raksturīgas sugas - Mysis mixta un Mysis relicta, kas ir ledus laikmeta relikts.