Latvijas teritoriālos un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņus gada ciklā šķērso vairāk nekā 30 sugu ūdensputni. Lielākā daļa putnu sugu novērojama migrācijas vai ziemošanas laikā, taču dažas sugas jūras ūdeņus izmanto kā spalvu maiņas un mazuļu vadāšanas vietu. Ziemošanas un ceļošanas laikā putni visbiežāk uzturas salīdzinoši tuvu piekrastei – līdz 20m izobātai, kur ir vislabākie barošanās apstākļi. Ziemojošie ūdens putni sastopami kā jūrā, tā iekšzemes ūdeņos. Jūrā ziemojošie putni turp apzināti ierodas, migrējot no ligzdošanas vai spalvu maiņas vietām, kuras ziemā aizsalst. Tipiskākie ziemojošie ūdensputni jūrā ir kākaulis, lielā gaura, melnā pīle, tumšā pīle, cekuldūkuris, sudrabkaijas, kajaki un arī daudzi citi. Vairākas no šīm sugām, piemēram, kākauļi, var izveidot milzīgus barus, pat līdz vairākiem desmitiem tūkstošu īpatņu.

Ziemojošo putnu daudzums tiek uzskaitīts katru ziemu, organizēti, iespējami īsā laikā, apsekojot iekšzemes ūdeņu un visu jūras krastu. Septiņu sugu (brūnkakla un melnkakla gārgale, kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, mazais ķīris un melnais alks) īpatņu skaits ziemošanas un atpūtas vietā ir starptautiski nozīmīgs, un tāpēc arī piecas no septiņām Latvijas teritoriālajos ūdeņos izveidotajām aizsargājamām jūras teritorijām ir paredzētas tieši putnu aizsardzībai.

2016.gadā notika pirmā ziemojošo ūdensputnu aviouzskaite Latvijas vēsturē, kas aptvēra pilnīgi visu Latvijai piederošo jūras akvatoriju – teritoriālos ūdeņus un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņus. Ziemojošo ūdensputnu aviouzskaites kā monitoringa metode kopš 2016.gada turpinās regulāri arī šobrīd. LIFE REEF ietvaros visus līdzšinējos monitoringa datus izvērtēs, papildus veiks spalvmetēju un migrējošo ūdensputnu uzskaites. Ja zinātniski pierādīsies, ka projekta izpētes teritorijās uzturas lielas ūdensputnu, piemēram, kākauļu populācijas, LIFE REEF sniegs priekšlikumus par jaunu Natura2000 teritoriju veidošanu ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos ne tikai biotopu, bet arī ūdensputnu aizsardzībai.

Ziemojošie ūdensputni ziemas laikā var pārvietoties tuvāk vai tālāk starp dažādām barošanās vietām, īpaši, ja rodas ledus kārta. Putni ziemošanas vietās, atklātos ūdeņos, uzturas visu ziemošanas sezonu, līdz dodas pavasara migrācijā uz ligzdošanas vietām.

Galvenais nosacījums putnu ziemošanas laikā ir to barošanās stratēģijai atbilstošā dziļumā pieejama barība un neaizsalusi ūdens virsma.

Ūdensputnu "barošanās stratēģija" ir viens no veidiem, kā klasificē putnus:

Bentosēdāji (bentiskie organismi dzīvo tuvu ūdenstilpes pamatnei, piegrunts slānī) ir dziļi nirstošie putni, kuri barojas ar moluskiem, piemēram, tumšā pīle, cekulpīle, kākaulis.

Pelaģiāles putni ir nirējputni, kuri barojas brīvā ūdenī virs gultnes, piemēram, lielā gaura un cekuldūkuris.

Zālēdāji ir putni, kuri nenirst, bet pārtiek no seklumā sasniedzamiem ūdensaugiem (ārpus ziemošanas sezonas arī no sauszemes augiem), piemēram, paugurknābja gulbji. Šie putni mēdz pārvietoties starp barošanās un nakšņošanas vietām ik dienas, jo barošanās vietas tuvu krastam naktī var apdraudēt plēsēji.

Pie virsmas barojošies putni barojas ar zivīm, kuras pamanāmas tuvu ūdens virspusei, tā dara, piemēram, sudrabkaijas.