Lai nodrošinātu kvalitatīvu vienota dabas aizsardzības plāna izstrādi esošajām īpaši aizsargājamām jūras Natura 2000 teritorijām “Nida- Pērkone”, “Akmeņrags”, “Irbes šaurums”, “Rīgas līča rietumu piekraste”, “Selga uz rietumiem no Tūjas”, “Vitrupe - Tūja”, “Ainaži - Salacgrīva”, kā arī potenciālajām aizsargājamām jūras teritorijām Baltijas jūras Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, veikta punktveida vasarojošo jūras putnu priekšizpēte ar dronu un teleskopu.

Priekšizpēte tika veikta, kopumā apsekojot desmit punktus piekrastē esošajās īpaši aizsargājamajās jūras teritorijās. Priekšizpētes mērķis bija konstatēt, vai sastopamas spalvmetēju koncentrācijas vietas tuvu piekrastei un pārbaudīt, vai šādās vietās var pielietot dronu putnu uzskaites vajadzībām.

“Viens no patīkamiem secinājumiem bija putnu reakcija, jo 30 m augstumā pārlidojošs drons paugurknābja gulbjiem un gaigalām nekādu stresu neradīja. Lai konstatētu potenciālo nepieciešamību aizsargajamo jūras teritoriju robežu izmaiņām, būtu nepieciešams veikt putnu uzskaites vidēji piecus kilometrus arī ārpus esošajām aizsargajamo jūras teritoriju robežām.”, stāsta LIFE REEF eksperts - ornitologs Pēteris Daknis.

Vasarojošo jūras putnu uzskaitē novērotas vairākas ainaviski skaistas paugurknābja gulbju koncentrēšanās vietas. Iepretīm Kaltenei konstatēti aptuveni 300 paugurknābja gulbji. Paugurknābja gulbji, atpūtas vietām, mēdz izvēlēties mierīgus piekrastes līčus, kur tie var baroties un gulēt. Šie putni ir augēdāji, to ēdienkartē ir ūdens augu stublāji, sēklas, augļi, lapas.

Savukārt Abragciema piekrastē konstatētas vismaz 1630 gaigalas. Gaigalas barojas ar grunts iemītniekiem un dod priekšroku tādām jūras delikatesēm kā moluski, tārpi, vēžveidīgie un citi jūras bezmugrukaulnieki, lai gan dažreiz tās ķer arī zivis vai pamielojas ar jūras augiem.