Uzdevums A.2.1
Esošajās aizsargājamās jūras teritorijās biotopi ir veido izteikti neviendabīgu mozaīkveidīgu struktūru. Paredzams, ka biotopu izplatība potenciālajās azisargājamās jūras teritroijās būs līdzīgi neviendabīga. Tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem monitoringa programmas izveidē, lai tā vienlaicīgi būtu gan salīdzinoši ekonomiska un pietiekami informatīva. Līdz šim Latvijas Hidroekoloģijas institūra veiktajās aktivitātēs ir izveidota pieeja monitoringa veikšanai jūrā, tomēr tā joprojām ir uzlabojama. REEF projekta ietvaros, izmantojot ģeostatistikas metodes, individuāli tiks aprēķināts visaptverošākais monitoringa punktu tīkls (telpiskais sadalījums) katrai jau izveidotajai jūras aizsargājamajai teritorijai, kā arī teritorijām, kuras projekta ietvaros ir plānots piešķirt aizsardzības statusu.
Uzdevums A.2.2
Jūras biotopiem ir ļoti nozīmīga loma zivju nārstošanā, barošanās un augšanā līdz briedumam. Klimata pārmaiņas un eitrofikācija var izraisīt būtisku dzīvotņu daļu zudumu. Esošās zināšanas par dzīvotņu kvalitāti bieži vien ir tikai par labi izpētītām un komerciāli nozīmīgām zivju sugām. Attiecībā uz vairākām HELCOM sarkanajā sarakstā iekļautajām jūras sugām, piemēram, jūras zaķzivs Cyclopeterus lumpus, jūras vēdzele Encelyopus cimbrius, lucītis Zoarces viviparus un akmeņplekste Scophthalmus maximus, pieejamā informācija par sugu izplatību un jūras biotopu lomu potenciālajās aizsargājmās jūras teritorijās ir ļoti ierobežota un neskaidra. Projekta ietvaros tiks izstrādāta monitoringa metodikas stratēģija, lai novērtētu zivju populāciju struktūru dažādos jūras biotopos un novērtētu šo biotopu lomu zivju populāciju attīstībā.
Uzdevums A.2.3
Lai sekotu līdzi putnu sugu sastāva, skaita un izplatības izmaiņām jūras ūdeņos dažādos gadalaikos, kā arī lai noteiktu un prognozētu izmaiņu tendences, ir svarīgi veikt putnu uzskaites, gadu no gada izmantojot vienas un tās pašas metodes. 2017.gadā, Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā tika izstrādāta metodika putnu avio uzskaišu veikšanai. Tikai regulāra ekspertu apmācība un kalibrācija spēj nodrošināt kvalitatīvu iegūto datu rindu un iespēju izmantot iegūtos datus dažāda veida interpretācijai. Šīs aktivitātes ietvaros plānots nodrošināt ekspertu apmācību, lai vēlāk triju sezonu ietvaros īstenotu jūras putnu avio uzskaitīšanu.
Uzdevums A.2.4
Dabas aizsardzības pārvalde ir izstrādājusi Sugu atlantu kā interaktīvu vietni, kurā visi interesenti var reģistrēt savus invazivo svešzemju sugu atradumus un novērojumus. Lai nodrošinātu jūras piekrastes un jūras ūdeņu īnvazīvo sugu reģistrēšanu, šīs aktivitātes ietvaros tiks izstrādāta invazīvo sugu reģistrēšanas rokasgrāmata, lai nodrošinātu pilnvērtīgu brīvprātīgo iedzīvotāju sniegtās informācijas kvalitāti. Datu rinda, kas tiks iegūta, palīdzēs izveidot pilnvērtīgu invazīvo sugu izplatības karti un tā tiks izmantota invazīvo sugu pārvaldības plāna sastādīšanā un ierobežošanas pasākumu īstenošanā.
Rezultāti vidusposmā:
Uzdevums A.2.1
Pārskata periodā pētītas citu Baltijas jūras reģiona valstu monitoringa metodikas, lai apkopotu visplašāk izmantotās. Secināts, ka zemūdens biotopu novērojumiem un paraugu ievākšanas vietu konstatācijai visbiežāk citas Baltijas jūras reģiona valstis izmanto videonovērojumu metodi, kas tiek pielietota arī Latvijā. Paraugu ievākšanas tīkls katrai valstij katrā AJT tiek veidots un pielāgots individuāli. Līdz šim esošajās AJT zemūdens biotopu monitoringa punktu tīkls un videonovērojumu punkti tika veidoti, par pamatu ņemot iepriekšējos gados veikto novērojumu datusu un ekspertu pieredzi. Pēc projekta aktivitāšu īstenošanas un "side-scan-sonar" datu iegūšanas, projekta pilotteritorijās, ir izstrādāts monitoringa punktu tīkla izveides plāns, kurā ietilpst teritoriju sākotnējais izvērtējums, biotopu, sugu un dabas vērtību apraksti, substrāta un iespējamo ārējo apdraudējumu novērtējums, aizsardzības mērķu noteikšana un paraugu ņemšanas tīkla izstrāde atbilstoši ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem.
Uzdevums A.2.2
Pārskata periodā apkopoti visi pieejamie dati, sagatavota datubāze un veikta zivju un piezvejas uzraudzības programmas analīze valsts un starptautiskā līmenī. Balstoties uz izanalizētajiem datiem, izstrādāti jauni ierosinājumi Latvijas piekrastes elektroniskā zvejas žurnāla izveidei un uzturēšanai, kā arī putnu un zīdītāju piezvejas reģistrācijas veicināšanai.
Uzdevums A.2.3
Šis projekta uzdevums tika īstenots divs posmos. Pirmajā posmā 2021.gada 13.novembrī projekts īstenoja teorijas mācības tiešsaistē, kurās ar avio-uzskaišu metodiku, nepieciešamo aprīkojumu, datu ievades sistēmu kā arī GPS sagatavošanu maršrutu fiksēšanai un putnu sugu atpazišanai tika iepazīstināti četri potenciālie jaunie avio-uzskaišu eksperti. Pēc teorētiskajām apmācībām trīs no četriem potenciālajiem ekspertiem nolēma turpināt apmācību procesu. Katrs no trim ekspertiem 2022. gadā pavasara migrāciju laikā devās trijās dienās kopumā 10 stundu lidojumos un putnu atpazīšanā pieredzējuša ornitologa vadībā. Lidojumi notika 2022.gadā no 13. līdz 15.maijam ļoti labos laika apstākļos virs Rīgas līča rietumu daļā, kas līdz šim ir zināma kā vieta, kur uzturas dažādu putnu sugu pārstāvji lielos baros. Praktiskā apmācība izrādījās ļoti veiksmīga un visi trīs apmācītie eksperti jau ir piedalījušies ziemojošo ūdensputnu monitoringa programmā, kā arī projekta ietvaros veikuši vasarojošo putnu uzskaiti projekta pilotteritroijās.
Uzdevums A.2.4
Kamēr LIFE REEF projekta pieteikums tika izskatīts Eiropas komisijā, Dabas aizsardzības pārvalde Invazīvo sugu pārvaldnieka izstrādi, kurā būtu iekļautas gan sauszemes, gan jūras invazīvās sugas, nolēma izstrādāt par pamatbudžeta līdzekļiem. Izstrādes process tika pabeigts jau par LIFE-IP LatViaNature projekta resursiem un sistēmu publicēja 2021.gada 6.maijā. REEF projekta komanda Invazīvo sugu pārvaldnieka procesa ietvaros nodrošināja ar aprakstu sagatavošanu par invazīvajām svešzemju sugām Ķīnas cimdiņkrabi Eriocheir sinensis, dubļukrabi Rhithropanopeus harrisii un apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus. Sistēmas uzturēšanā REEF projekta eksperti regulāri pārbauda un apstiprina ziņojumus, kā ari nepieciešamības gadījumā organizē atrasto indivīdu savākšanu un nogādāšanu Latvijas hidroekoloģijas institūtā papildu pētījumu veikšanai.
Invazīvo sugu pārvaldnieka lietošanas rokasgrāmata.pdf (776.02 KB)
