Līdzšinējās darbības rezultāti par jūras gulti un tās struktūru norāda uz trīs potenciālām teritorijām Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kurās varētu būt sastoapmi Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamie jūras biotopi un šīs vietas varētu tikt noteiktas kā Natura 2000 teritorijas.

Tā kā potenciālās teritorijas ir plašas, plānotie uzdevumi ir samērā komplicēti un izpētes veikšana ir paredzēta četrās sezonās, aktivitātes īstenošana tiks uzticēta četrām dažādām komandām.

Pirmā komanda būs atbildīga par zemūdens dronu (side scan sonar) iesaisti jūras gultnes izpētē. Zemūdens dronu rezultāti tiks izmantoti, lai raksturotu gultnes telpisko sadalījumu, kā arī, lai noteiktu biotopu robežas.

 

Visās projekta izpētes teritorijās Otrā komanda veiks zemūdens video novērojumus, novērtējot vietas piemērotību aizsargājamas teritorijas statusa noteikšanai. Videonovērošanas staciju saraksts un vietas tiks noteiktas, balstoties uz esošajiem datiem un zemūdens dronu izpētes rezultātā iegūto. Jūras gultnes biotopu bioloģiskā daudzveidība tiks novērtēta, niršanas laikā ievācot zemūdens paraugus. Niršanas vietas tiks izvēlētas pēc zemūdens dronu izpētes rezultātā iegūtiem datiem par biotopu struktūru. Nirēji darbus plāno veikt dziļumā īdz 30 metriem, jo dziļākos apgabalus ir tehniski grūtāk sasniegt kā arī līdzšinējā pieredze norāda, ka dziļumā virs 30 metriem bioloģiskā daudzveidība ir zemāka nekā seklākās vietās.

 

Trešā projekta komanda pētīs zivju populācijas, kas apdzīvo izvēlētās projekta izpētes teritorijas. Kopumā plānoti apsekojumi četrās sezonās divu gadu ietvaros. Plānots novērtēt pilnīgu zivju sastāvu un daudzumu, izmantojot pasīvo, aktīvo un hidroakustisko zvejas metožu kombinācijas. Tāpat potenciālās aizsargājamās jūras teritorijas tiks novērtētas ar zemūdens videoierakstu palīdzību un ihtioplanktona paraugu ņemšanu. Rezultāti tiks analizēti, uzskaitot zemūdens biotopu neviendabīgumu un vēlāk ekstrapolējot tos plašākā teritorijā, izmantojot ģeostatistikas metodes, kas ļauj identificēt būtiskas zivju dzīvotnes. Tāpat plānots analizēt pieejamos literatūras avotus par Baltijas jūras zivju populācijām un analīzēs iekļaut HELCOM vesen veikto darbu metodikas un rezultātus attiecībā uz būtiskajām baltijas jūrā mītošajām zivju sugām un to dzīvotnēm.

 

Ceturtā komanda veiks putnu avio uzskaites jūras ūdeņos visās projektā izvēlētajās teritorijās. Katrā izvēlētajā teritroijā avio uzskaites tiks veiktas vismaz vienu reizi sezonā kopumā trīs gadu garumā. Avio uzskaišu rezultātā tiks iegūti dati par to vai izvēlētās teritorijas ir nozīmīgas arī putnu sugām.

 

 

Rezultāti vidusposmā:

Side-scan-sonr

Pēc publiskā iepirkuma procedūras veikšanas tika noslēgts līgums par zinātniskās izpētes kuģa "Mintis" izmantošanu zemūdens skanēšanas darbu veikšanai. Zemūdens skanēšana tika īstenota 2022. gada oktobra mēnesī. Skanēšanas darbu veikšanai tika izmantotas trīs dažāda veida transektes transektes ar savstapējo attālumu 2 km tika izvēlētas, lai ūtu vispāejo priekšstatu par katru no pētāmajām teritorijām, transektes ar attālumu 1 km tika izmantota apgabalos, kuri pēc pirmreizējās skanēšanas uzrādīja vērtīgus un/vai interesantus zemūdens veidojumus, savukārt transektes ar 500 m savstarpējo attālumu tika izvietotas vietās, kuras pētnieki identificēja kā visinteresantākās. Skanēšanas laikā mērierīce tika atvērta maksimāli lielākajā skanēšanas leņķī - 140 grādos. Iegūtie akustiskie jūras gultnes dati pēc skanēšanas beigām tika saklasificēti 5 nogulumu klasēs (bentisko biotopu veidos) saskaņā ar EUNIS vadlīnijām. Rezultātā projekta komanda ieguva jūras gultnes datus par trim izpētes teritorijām trīsdimensionālā struktūrā.

 

Avio uzskaites

Publiskā iepirkuma procedūras rezultātā tika parakstīts pakalpojuma līgums ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību par avio uzskaišu veikšanu projekta trīs pilotteritorijās. Līgums paredz veikt aviouzskaites trīs gadus pēc kārtas vasaras sezonā, kad putni maina lidspalvas. Pirmā aviouzskaite vasarojošiem jūras ūensputniem tika veikta 2022. gada 8.-9. augustā. Kopumā apsekoto transektu garums sasniedza 1215km. Uzskaišu rezultātā iegūta vērtīga informācija apr globāli apdraudētā kākauļa Clangula hyemalis sastopamību, kas tika konstatēts lielos daudzumos. Lielais Hydrocoloeus minutus īpatņu skaits Ltvijas jūras ūdeņos norāda uz to, ka vismaz divās no projekta pilotteritorijām varētu būt sasniegts Putnu direktīvā norādītais kritērijs teritroijas noteikšanai kā aizsargājamai. Alku novērojumi liecina par to, ka šīs grupas putni Latvijas jūras ūdeņos varētu būt sastopami lielākā apmērā, nekā līdz šim uzskatīts.

Zemūdens video novērojumi un niršanas darbi

Publiskā iepirkuma procedūras ietvaros 2021. un 2022. gadā ekspedīcijām jūrā tika īrēts pētniecības kuģis "Brabander". 2021. gadā Papes kalvas kartēšanai aizvadītas 14 dienas, apsekojot 324 bentosa biotopa novērojumu punktus un 534 akustiskā dziļuma novērojuma punktus. Niršanas darbu laikā tika ievākti bentosa paraugi no 32 novērojumu stacijām. 2022. gadā turpinājās Papes kalvas izpētes darbi un kopumā 20 dienās apsekoti 354 video novērojumu punkti un veikti 981 akustiskie mērījumi. Projekta ietvaros papes kalvas biotopu kartēšanas darbi ir paveikti, rezultātā iegūstot datus un informāciju par zemūdens struktūru un biotopu izplatību.

Zivju sabiedrību izpētes

Publiskā iepirkuma procedūras rezultātā pirmajā lauka darbu sezonā laika posmā no 2021. gada 10. augusta līdz 28. augustam pirmās zivju sabiedrību novērtējuma ekspedīcija tika veikta ar komerckuģa "Verģi" atbalstu. Nelabvēlīgu laikapstākļu ietekmē lauka darbi tika veikti trīs atsevišķos periodos un aptvēra visu tiju projekta pilotteritoriju jūras akvatoriju. Otrajā lauka darbu sezonā projekta mērķis bija veikt pavasara un vasaras apsekojumus kā arī vasaras un ziemas hidroakustiskos apsekojumus. Ar darbu grafiku iespējams iepazīties tabulā.

urvey type

Season

Survey time

Days at sea

Gillnet stations

Ichthyo-

plankton stations

Hydroacoustic recordings and control hauls

Gillnet and hydroacoustic survey

Summer

10.08.-28.08.2021

9

30

17

43 nautical miles, 3 control hauls

Gillnet survey

Spring

29.05.-09.06.2022

9

30

14

-

Gillnet survey

Summer

28.07.-05.08.2022

9

30

14

-

Hydroacoustic survey

Summer

20.08.-26.08.2022

5

-

-

400 nautical miles, 9 control hauls

Gillnet survey

Autumn

20.10.-28.10.2022

9

30

14

-

Hydroacoustic survey

Winter

17.11.-21.11.2022

5

-

-

400 nautical miles, 7 control hauls

Sākotnējie rezultāti liecina, ka grunts slānī dominējošās zivju sugas ir plekstes, siļķes un mencas. Novērojumi liecina arī par salīdzinoši lielu skaitu mazo mencu, kas izaugušas līdz 20cm. Zvejas tīklos noķertas arī retāk sastopamās Baltijas jūras relikta sugas (makreles, četrragu buļļzivs). Visaugstākā sugu daudzveidība konstatēta seklajās zonās 18 līdz 30 metru dziļumā. Kopumā nozvejotas 19 zivju sugas. Hidroakustiskajos novērojumos novērotais zivju blīvums pelaģiskajā ūdens slāni ir mainīgs. Salīdzinoši lielāka sugu daudzveidība un blīvums novērots Alku sēklī. Seklākajās vietās visās projekta pilotteritorijās, kur dziļums nepārsniedz 20 metru atzīmi, zivis novērotas tuvāk gruntij, tādējādi tās ir apgrūtinoši noķert ar pelaģisko trali. Dominējošā zivju suga bija brētliņas un siļķes. Kopumā kontroles traļos nozvejotas 11 zivju sugas. Ihtioplanktona paraugos dominēja brētliņu ikri. Tāpat konstatēts neliels daudzums plekstu, brētliņu un reņģu kāpuru.