2022. gads dabas aizsardzības jomā Latvijā un pasaulē nesis pārmaiņas, straujus politiskos lēmumus un daudzus vēl neskaidrus jautājumus. Krievijas iebrukums Ukraināietekmējis arī dabas aizsardzību visā Eiropas Savienībā (ES): ir tapis strauji virzītais likums par atviegloto kārtību vēja parkiem, arī saules kolektoriem; enerģētiskās krīzes aizsegā apstiprinātas izmaiņas noteikumos par koku ciršanu meža zemēs, atļaujot cirst jaunākus kokus; pašreizējā mežu kompensāciju sistēma aizvien nav mainīta un turpina neapmierināt mežu īpašniekus. Tikmēr ES Zaļais kurss nosaka dalībvalstīm palielināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 30 % apmērā no valsts sauszemes platības. Bet Latvijā ar sabiedrības aktīvu iesaisti pēc vairāku gadu ilgām diskusijām lūsis ir izslēgt no medījamo sugu saraksta. Šie un vēl citi pieņemtie lēmumi ietekmējuši un ietekmēs dabas daudzveidību Latvijā, tieši skarot Dabas aizsardzības pārvaldes darbu.
Pērn dabas aizsardzība Latvijā svinēja 110. gadadienu. Šai jomai pamati likti 1912. gada jūnijā, kad Moricsalai tika piešķirts pirmais īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Daudzas nozīmīgas dabas vērtības Latvijā saglabājušās, pateicoties dabas aizsardzības prakses ieviešanai, tostarp izveidotajām 658 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām ~18 % platībā no valsts teritorijas, kur sastopamās dabas vērtības ir retas ne tikai Baltijas, bet arī Eiropas mērogā.
Līdztekus ikgadējam finansējumam no valsts budžeta kopš pārvaldes reorganizācijas 2009. gadā tā ir realizējusi vairāk nekā 50 projektu, dabas aizsardzībai piesaistot papildu 75 miljonus euro, no kuriem ~70 % ir ārvalstu fondu finansējums. Arī šobrīd vairākas lielas pārvaldes aktivitātes ir iespējamas, pateicoties dažādu fondu līdzfinansētiem projektiem.
Dabas daudzveidības saglabāšanas sekmes lielā mērā ir atkarīgas no zemes īpašnieku motivācijas rūpēties par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām. Tāpēc 2022. gadā pārvalde kopā ar partneriem īstenotajā LIFE-IP LatViaNature projektā uzsāka divas jaunas pilotprogrammas, sekmējot zemes īpašnieku brīvprātīgu iesaistīšanos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Pilotprogramma“Ziedu pļavas”paredzēta ilggadīgo zālāju – pļavu un ganību – īpašniekiem, dodot iespēju pakāpeniski uzlabot sava zālāja kvalitāti, vienlaikus saņemot zālāja biotopu eksperta konsultācijas, kā arī finansiālu atbalstu. Savukārt pilotprogrammā“Dzīvais mežs”tiek veidoti jauni sadarbības modeļi dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos. Konsultatīvs un finansiāls atbalsts paredzēts tiem privāto mežu īpašniekiem, kuri savos mežos apņemas ievērot augstāku dabas daudzveidības saglabāšanas standartu, nekā to paredz normatīvie akti.
Invazīvās sugas – gan augu, gan dzīvnieku – ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem. Šo sugu klātbūtni, daudzveidību un straujo izplatību apstiprina arī pērn konstatētā jauna invazīvā suga Latvijā – saldūdens medūza. Pārvaldei izvēršot aizvien plašākas informatīvās aktivitātes, redzams, ka sabiedrības un zemes īpašnieku zināšanas un izpratne par invazīvo sugu ierobežošanas pasākumiem uzlabojas. Izveidotajā vietnē“Invazīvo sugu pārvaldnieks”pērn saņemto ziņojumu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 3 129 ziņojumus (801 – 2021. gadā). Ērtākai ziņošanai radīta arī mobilā ziņojuma versija.
Ar īstenotāLife REEFprojekta palīdzību pārvalde veikusi dziļjūras kartēšanu un uzsākusi vienota dabas aizsardzības plāna izstrādi esošajām septiņām īpaši aizsargājamām jūrasNatura 2000teritorijām, kā arī potenciālajām aizsargājamajām jūras teritorijām. Veiksmīgākai Baltijas jūrā sastopamo apaļo jūrasgrunduļu (invazīva suga) pētīšanai un datu iegūšanai Latvijas piekrastē pērn iezīmēti 2 000 jūras grunduļi, padziļināti pētītas arī jūras teritorijas, kas, pateicoties sabiedrības iesaistei, ieguvušas jaunus nosaukumus – Zēģelnieku sēkļi, Alku sēklis un Papes kalva.
Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes.
